Esenciālisms un sieviete

Saturs

Rakstu šo kā atbildi grāmatai kuru lasīju. Un es šo rakstu ar savu bērnu klēpī, nevis kaut kur uz vientuļas salas, kā iesaka manis minētās grāmatas autors. Es vairs nelasu vīriešu grāmatas. Kāpēc? Jo es nevaru ar viņām identificēties. Bet kā tad ar klasikām? Kurš viņas izvēlējās būt par klasikām? Citi vīrieši? Nu ja, tā jau es domāju.

2. Dažreiz pēc kāda notikuma neatceramies kā bija pirms tam. Piemēram, kad vecas mājas vietā uzceļ jaunu, liekas, ka vienmēr te tā ir bijis. Man tā daļēji ir ar bērniem. Es zinu, ka es esmu tas pats cilvēks, jo cita es neesmu. Bet es nezinu kāda es biju, vai biju dzīvespriecīgāka, vai naivāka vai interesantāka. Manai mātei ir tāda piezīme, “tu tāda nervoza palikusi” - nezinu vai tas domāts labi vai slikti. Daudzas sliktas lietas tiek saistītas ar bērnkopību, nu ka nav laika sev, ka visa tava dzīve sabrūk, nu jā. Tā arī ir. Bet es gribu tikai sadoties rokās ar visām sievietēm un bērnus vai nebērnus nelikt par kritēriju kaut kam kādas mēs esam.

3.Kāpēc mums ir vajadzīgs feminisms? Tā ir kolektīva apziņa par to kas vispār ir sieviete. Neviens to protams nezin. Mēs esam tik noslēpumainas, tik neprognozējamas, tik mainīgas. NU guess what? SO is everything!

Madara G