Pāriet uz galveno saturu

Madara G

Meklēt šajā emuārā

es uzzīmēju Martu

jūnijs 01, 2011

Iegūt saiti
Facebook
X
Pinterest
E-pasts
Citas lietotnes

Iegūt saiti
Facebook
X
Pinterest
E-pasts
Citas lietotnes

Komentāri

Marta2011. gada 1. jūnijs 22:39
AMEIZING!!!! šito ieskenēšu kā pases bildi ;)
AtbildētDzēst
Atbildes

Pievienot komentāru

Ielādēt vēl...

Ierakstīt komentāru

Populāras ziņas

Lieli sapņi ap 30 jeb laimīgu jauno gadu!

Esmu sākusi sapņot lielus sapņus. Nu, jo vecums. Šodien atcerējos, ka man taču jau pirms 100 gadiem bija blogs, kad sāku viņš saucās rabbitstyle13. (Jā, iespējams jocīgs divdomīgs nosaukums, bet man bija 13 un man tas associējās ar trušiem un neko citu!) Un tagad, es domāju, ka man vajag feminisma žurnālu, vajag mājaslapu! Kā to visu izdarī, kur redaktors? Kurš rakstīs rakstus? Kā izdot? NU VISU MAN VAJAG! Bet kāpēc? Kāpēc jālec atkal pāri savai galvai? Kad tā jau viss miglā, dažreiz var padomāt dažreiz nē. Un viss ir tikai idejas kuras peld manā galvas bļodā un neko nav spēka realizēt! Un tad es šodien atcerējos... Man taču ir vecais labais blogs! Ja jau apģērba modē viss nāk atpakaļ, tad kāpēc ne vienkāršās laimīgās dzīves pamatformas - blogs. Tāpēc, ka visiem jau ir podkāsti un youtube blogi un vlogi, un raidījumi televīzijā? Jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk jāsasniedz? Es šodien vairs negribu spēlēt savu telefona spēli Township - jo uzdevumi paliek arvien sarežģītāk...

Hiper normalizācija un pseido realitāte

Šodien doom skrulēju uz uzgāju episku video. Kur bija teikts, ka dzīvojam pseido realitātē un notiek hiper normalizācija. Links uz video https://www.instagram.com/reel/DEhR7_Rge95/?igsh=MXh3Yzd2M3R1N3lzcg== Nu ka pasaule brūk kopā, bet mēs izliekamies ka viss ir kārtībā. Ka tāda sajūta ir bijusi 1970 un 80' gados, kad visiem bija skaidrs, ka padomju savienība sabruks. It sevišķi tiem, kas te dzīvoja, bet neviens nezināja kā citādāk varētu būt un visi vienkārši turpināja dzīvot kā ir. Un manā brīnumskaistajā burbulī, cilvēki kuriem sūtīju šo video, teica, jā, tā ir! Loģiski! Un beidzot ir izskaidrojums tam kā es jūtos. Es protams, pretojos visais sistēmai cik vien varu! Es neeju uz darbu! Es nepērku jaunus apģērbus! Es nezinu.. Ēst jau tā pat ir jāpērk. Bet nu. Labi, vēlreiz par tām drēbēm. Es biju iegājusi Alfā, trešdienas rītā un veikalā NewYorker tik daudz drēbju uz visiem pakaramajiem! VIENKĀRŠI PILNS! Un sestdienā, svētdienā liekas normāli, jo arī cilvēki ir...

Feminisma žurnāls Māte Latvija

Viena no idejām, kas man noteikti vēl būtu jādara ir feminisma žurnāls. Jā, drukātā prese mirst un jā, man nav ne komandas, ne žurnālistikas pieredzes. (Vienreiz 4 mēnešus strādāju izdevniecībā Santa, nezinu vai tas skaitās?) Tātad šis žurnāls sauktos Māte Latvija, no saukļa “Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi”. Es būtu redaktore, man tad arī redaktores sleja. Un vēl žurnāls publicētu visas veiksmīgas sievietes, stāstus un jebko citu. Rakstus varētu iesūtīt, protams, kaut kādas lietas kuras es vēlos pateikt, bet pa lielam pašu iniciatīva un tā mazliet eksperimentāli un stilīgi. Tas būtu intersekcionāls feminisms, ieklaujošs, progressīvs. Un ar dzeju un fotogrāfijām, un tā. Nu? Vai pirksi manu feminisma žurnālu? Vai esi gatava piedalīties ar rakstiem? Dod man ziņu! Un taisam augšā!

Nodrošina Blogger