sirds mūzika

klasiskā mūzika liek man justies kā Mariai Antuanetei, guļot zālītē Versaļas pils dārzā.Vakar biju uz Vokālās kamermūzikas koncertu JVLMA

Aksels Everaerts /Axel Everaert, tenors, Beļģija, Pēteris Plakidis /klavieres/ un Paskala del Marmola /Pascale del Marmol, klavieres, Beļģija/
Programmā R. Šūmanis, R. Štrauss, F. Lists, Dž. Rosīni.

ļoti patīkams kungs, kurš atvainojās par to ka ir apaukstējies un klepoja baltā mutautiņā un viņam mugurā bija fraka. skaisti.

un vēl es domāju par mūziku un aplausiem. man liekas aplausi ir kā troksnis, lai nedaudz atbrīvotu ausis. nu tā pat kā smaržas kad viņas visas sāk likties vienādas tad ir jāpaosta kafija. tāpat arī roku plaukšķu troksnis atšķaida mūziku.

visbailīgāk šajos koncertos protams ir aplaudēt nevietā, jo ir cilvēki kas zin kad jāaplaudē (es neesmu viens no viņiem) tāpēc vislabāk vai nu neaplaudēt vispār vai vismaz NEKAD to nedarīt pirmajam. vai kā manā gadījumā apsēsties blakus SONORAI VAICEI (skat.att.) :) un aplaudēt TIKAI tad kad to dara viņa!

un vispār, lūdzu sekojiet līdzi JVLMA jaunumiem http://www.facebook.com/JVLMA , jo tur notiek brīnišķīgi koncerti un diplomdarbu aizstāvēšanas, kas ir par ziedojumiem(tik pat kā par brīvu) un mūzika ir skaista un skaisti kļūstat jūs kad viņu klausaties.

lai silti ausīm un sirdij!

PRIEKĀ!