Šovasar laivu braucienā runājot ar sievietēm, savām vienaudzēm sarunās par feminismu pārsteidzoši atklājās ka daudzas no meitenēm nav kaislīgas feministes. Kas protams nav pats par sevi nekas slikts (ir varbūt iespējams arī nesaskarties ar sexismu līdz pat 27 gadu vecumam, varbūt), bet apkārt lidinājās arī tādas frāzes kā "Latvijā jau tā nenotiek", "Vīriešiem arī ir grūti" un tamlīdzīgi. Dzīvojot tā sauktajā globalizācijas laikmetā, kurā ir internets un strauja informācijas apmaiņa, tomēr ir iespēja informēties arī tālāk par savu viensētu. Šorīt saskāros ar sexismu no paša agra rīta un vēlos šeit un tagad dalīties ar savu pieredzi, jo nē Latvija nav izredzētā zeme kurā vienīgajā neeksistē seksisms un jā, mums visiem vajadzētu būt feministēm/tiem. Es vēlos dalīties ar savu pieredzi, lai katra un ikviena sieviete un vīrietis kļūtu par feministi!
Kas ir seksisms?: Wiki saka - "Par seksismu jeb dzimumdiskrimināciju sauc "attieksmi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam"! Tad nu lūk, par ko tad vispār ir jācīnās jebkurai sievietei un vīrietim šajā sabiedrībā? Ir 2017.gads un mēs varam būt jebkas kas kas vēlamies būt! (drīkst lasīt arī, "jebkas kas līdz šim ir bijuši tikai vīrieši" - man gan nepatīk tieši šāds situācijas skaidrojums, jo es piemēram vēlos būt kas tāds kas vēl nav nevienā no abiem dominējošiem dzimumiem, bet tas tā)
Tad kad tikko nesen apkārt gāja #metoo es domāju par ko es arī #metoo, neviļus atcerējos kā Pumpuros pie skolas Jūrmalā kāpās bija virinātājs, mēs meitenes pēc skolas gājām uz jūru un viņš mums virināja un mēs izbīlī bēgām, it kā jau nekas, nezinu cik lielu traumējošu iespaidu tas ir vai nav atstājis. Bet padomā taču, zēniem tā vienkārši nenotiek, ka kāda kundzīte stāv krūmos un rāda savus dzimumorgānus. Tas ir kauns un neziņa par sexu, par cilvēka fizioloģiju kas tiek iekodēts, viņš virina un mēs par to vairs nekad nerunājam. Bailes un kauns un bēgšana no situācijas, kura man kā mazai meitenei likās neizskaidrojama un nesaprotama. Kāpēc man bija bail to kādam stāstīt? Vai kāda no mums meitenēm to stāstīja saviem vecākiem vai kādam skolotājam? Es nezinu. Neviens par to vairs nerunāja. Tas gan tāda atkāpe no tēmas, kaut gan nē, boom 17 gadus vēlāk esmu situācijā kurā vīrietis man liek justies neērti, bet es vairs neesmu maza meitene un es nebēgu prom no situācijas.
Problēma ir tajā ka ir kaut kāds izdomājums kas eksistē sabiedrībā par to kā ir vai nav jābūt sievietei vai vīrietim, vīrietis neraud un es smaidu un māju ar galvu kad man pievērš uzmanību vai izsaka komplimentu. Netici? Lūk screenshots no mana šī rīta sarunas ar man nepazīstamu jaunu vīrieti, kas uzmanības pievēršanas nolūkos izvēlējies izmantot Instagram sociālo mediju platformu. Viņš domā ka izsaka komplimentu un sagaida ka es pateikšos un sarkšu un bālēšu. Nu... nebūs! Māciet saviem bērniem cieņpilnu izturēšanos pret citiem cilvēkiem, māciet meitenēm būt stiprām un gudrām, māciet zēniem būt emocionāliem un jutīgiem. Darīsim pasauli par labāku vietu kopā! Peace out! (mic drop) xoxo Daudz mīlestības, Madara
Kas ir seksisms?: Wiki saka - "Par seksismu jeb dzimumdiskrimināciju sauc "attieksmi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam"! Tad nu lūk, par ko tad vispār ir jācīnās jebkurai sievietei un vīrietim šajā sabiedrībā? Ir 2017.gads un mēs varam būt jebkas kas kas vēlamies būt! (drīkst lasīt arī, "jebkas kas līdz šim ir bijuši tikai vīrieši" - man gan nepatīk tieši šāds situācijas skaidrojums, jo es piemēram vēlos būt kas tāds kas vēl nav nevienā no abiem dominējošiem dzimumiem, bet tas tā)
Tad kad tikko nesen apkārt gāja #metoo es domāju par ko es arī #metoo, neviļus atcerējos kā Pumpuros pie skolas Jūrmalā kāpās bija virinātājs, mēs meitenes pēc skolas gājām uz jūru un viņš mums virināja un mēs izbīlī bēgām, it kā jau nekas, nezinu cik lielu traumējošu iespaidu tas ir vai nav atstājis. Bet padomā taču, zēniem tā vienkārši nenotiek, ka kāda kundzīte stāv krūmos un rāda savus dzimumorgānus. Tas ir kauns un neziņa par sexu, par cilvēka fizioloģiju kas tiek iekodēts, viņš virina un mēs par to vairs nekad nerunājam. Bailes un kauns un bēgšana no situācijas, kura man kā mazai meitenei likās neizskaidrojama un nesaprotama. Kāpēc man bija bail to kādam stāstīt? Vai kāda no mums meitenēm to stāstīja saviem vecākiem vai kādam skolotājam? Es nezinu. Neviens par to vairs nerunāja. Tas gan tāda atkāpe no tēmas, kaut gan nē, boom 17 gadus vēlāk esmu situācijā kurā vīrietis man liek justies neērti, bet es vairs neesmu maza meitene un es nebēgu prom no situācijas.
Problēma ir tajā ka ir kaut kāds izdomājums kas eksistē sabiedrībā par to kā ir vai nav jābūt sievietei vai vīrietim, vīrietis neraud un es smaidu un māju ar galvu kad man pievērš uzmanību vai izsaka komplimentu. Netici? Lūk screenshots no mana šī rīta sarunas ar man nepazīstamu jaunu vīrieti, kas uzmanības pievēršanas nolūkos izvēlējies izmantot Instagram sociālo mediju platformu. Viņš domā ka izsaka komplimentu un sagaida ka es pateikšos un sarkšu un bālēšu. Nu... nebūs! Māciet saviem bērniem cieņpilnu izturēšanos pret citiem cilvēkiem, māciet meitenēm būt stiprām un gudrām, māciet zēniem būt emocionāliem un jutīgiem. Darīsim pasauli par labāku vietu kopā! Peace out! (mic drop) xoxo Daudz mīlestības, Madara
Komentāri
Ierakstīt komentāru