Man jau sen ir teorija, par cilvēku noderīgumu. Iedomājies situāciju, ka tev ir draugu grupa, katram draugam grupā ir kāda funkcija. Ir kāds kurš ir smieklīgs, kāds kurš ir praktisks. Nu ne jau tik burtiski, bet, apmēram, tādas dod dod attiecības. Ilgākā laika posmā, protams, ir vieglāk, jo ne vienmēr vari dot, citreiz ir grūti, citreiz tu tikai ņem, bet dod atpakaļ vēlāk. Ilgākā laika posmā tas izlīdzinās. Un ar vislabākajiem draugiem, vispār nerodas tādi jautājumi, jo došana un ņemšana notiek visu laiku paralēli, dažādos līmeņos.
Bet runa ir par to otru pusi, par tiem cilvēkiem kas tev neko nedod. Es sevišķi uzvelkos, kad šādi cilvēki piekonektējas kādai jau eksistējošai draugu grupai un parazitē.
Iedomājies situāciju, man bija viens tāds Erasmus draugs, normāls džeks. Erasmusā kā jau Erasmusā, visi kaut ko tusē - ēd kopā, dzer kopā. Bet vienā brīdī, tas palika ārkārtīgi uzkrītoši, ka šis cilvēks nekā nekontribūto (no angļu "to contribute") situācijai!
Viņš atnāk, ne viņš ko atnes, ne gatavo, ne piedāvājas nomazgāt traukus, pat jokus viņš nestāsta vai kādus jautājumus neuzdod. Nu triviāls piemērs,bet ir tādi cilvēki dažādās pakāpēs. Protams, protams, varbūt viņš ir kautrīgs, varbūt viņam šodien negribas būt asprātīgam, varbūt varbūt. BET VARBŪT viņš vienkārši ērti izbrauc uz tā, ka viņš tikai patērē draudzību, bet nav gatavas neko dot pretī!
Svarīgi ir vienam otru celt, ieguldīt laiku, jūtas. Svarīgi ir vispār visu just, dzīvot, izdzīvot jebkuru mirkli, visu uztvert tik pat nopietni cik nenopietni. Visu izbaudīt. Tagad stilīgi runāt par "vibes", "good vibes", "good vibes only". Hashtag, hashtag.
Man liekas pa latviski good vibes tulkotos, kā "Ko tu man vari dot?"
Ko tu man vari dot? Tas tik pat ļoti raksturo draugu grupu, kā partnerattiecības.
Tas nav materiāli nekādā veidā, pasēžam kopā klusumā, paskatāmies kā snieg sniegs. Tik vienkārši.
Bet runa ir par to otru pusi, par tiem cilvēkiem kas tev neko nedod. Es sevišķi uzvelkos, kad šādi cilvēki piekonektējas kādai jau eksistējošai draugu grupai un parazitē.
Iedomājies situāciju, man bija viens tāds Erasmus draugs, normāls džeks. Erasmusā kā jau Erasmusā, visi kaut ko tusē - ēd kopā, dzer kopā. Bet vienā brīdī, tas palika ārkārtīgi uzkrītoši, ka šis cilvēks nekā nekontribūto (no angļu "to contribute") situācijai!
Viņš atnāk, ne viņš ko atnes, ne gatavo, ne piedāvājas nomazgāt traukus, pat jokus viņš nestāsta vai kādus jautājumus neuzdod. Nu triviāls piemērs,bet ir tādi cilvēki dažādās pakāpēs. Protams, protams, varbūt viņš ir kautrīgs, varbūt viņam šodien negribas būt asprātīgam, varbūt varbūt. BET VARBŪT viņš vienkārši ērti izbrauc uz tā, ka viņš tikai patērē draudzību, bet nav gatavas neko dot pretī!
Svarīgi ir vienam otru celt, ieguldīt laiku, jūtas. Svarīgi ir vispār visu just, dzīvot, izdzīvot jebkuru mirkli, visu uztvert tik pat nopietni cik nenopietni. Visu izbaudīt. Tagad stilīgi runāt par "vibes", "good vibes", "good vibes only". Hashtag, hashtag.
Man liekas pa latviski good vibes tulkotos, kā "Ko tu man vari dot?"
Ko tu man vari dot? Tas tik pat ļoti raksturo draugu grupu, kā partnerattiecības.
Tas nav materiāli nekādā veidā, pasēžam kopā klusumā, paskatāmies kā snieg sniegs. Tik vienkārši.
Komentāri
Ierakstīt komentāru